Foto - news.rutgers.edu Mūsdienu sēnes sīvajā cīņā par savu izdzīvošanu ir pārspējušas pašas sevi. Sugas, kas vēl nesen skaitījās nekaitīgas, lai sevi aizstāvētu, cenšas likt lietā visus arsenālā esošos ieročus. "/> Dabas viltības - kāpēc ēdamās sēnes izdala toksīnus, bet suņusēnes līdzinās "dižciltīgajām"?
Sākums » Raksti » Raksti

Dabas viltības - kāpēc ēdamās sēnes izdala toksīnus, bet suņusēnes līdzinās "dižciltīgajām"?
Mūsdienu sēnes sīvajā cīņā par savu izdzīvošanu ir pārspējušas pašas sevi. Sugas, kas vēl nesen skaitījās nekaitīgas, lai sevi aizstāvētu, cenšas likt lietā visus arsenālā esošos ieročus. 

Tās, gluži kā sūkļi, prot uzsūkt sevī indes no atmosfēras, bet pēc tam, it kā atriebjoties mums, saindē ar tām mūsu organismu. Pat bērza beku un apšu beku micēlijs sestajā vai septītajā gadā sāk izdalīt sēnē indīgas vielas. Sēņu toksīni ir ārkārtīgi dzīvotspējīgi. Tie nesašķeļas parastas vārīšanas laikā un nesadalās no konservantu iedarbības, tāpēc, nonākuši cilvēka organismā, tūlīt pat sāk savu kaitīgo darbu.

Franču zinātniekiem ir izdevies izskaitļot: katra ēdamā sēne savā populācijā producē 2-3 neēdamus dubultniekus. Kāpēc šādas pārtapšanas notiek? Arī uz šo jautājumu frančiem ir sava teorija: tā daba sēņu veidolā aizsargājas pret cilvēku nesankcionēto iebrukumu tās valstībā.

Aktīvu darbību izvērsušas arī tā sauktās suņu sēnes – tās iemācījušās tik straujā tempā mainīt savu ārējo veidolu, ka reizēm tikai ar grūtībām atšķiramas no savām "dižciltīgajām" māsām. Tāpēc nav nekādas garantijas, ka pat pieredzējis sēņotājs neieliks grozā šādu "viltvārdi". 

VĒLIES ŠEIT REDZĒT SAVU REKLĀMU? RAKSTI MUMS VĒSTULI!

Kategorija: Raksti