Pēdējā laikā ar Latgales reģionu aizvien biežāk saista šmakovku jeb vienu no šīs puses senākajiem pašdarinātajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Šmakovka kļuvusi par sava veida atpazīstamības zīmi un neatņemamu kulinārā mantojuma sastāvdaļu, tāpat arī tūristiem jau zināms, ka šmakovka būs pirmā lieta, ar ko tie tiks cienāti, ierodoties Latgalē."/> Kandžiņa iznāk no pagrīdes: Latgales šmakovku ražos pilnīgi legāli
Sākums » Raksti » Raksti

Kandžiņa iznāk no pagrīdes: Latgales šmakovku ražos pilnīgi legāli
Kadrs no video

Pēdējā laikā ar Latgales reģionu aizvien biežāk saista šmakovku jeb vienu no šīs puses senākajiem pašdarinātajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Šmakovka kļuvusi par sava veida atpazīstamības zīmi un neatņemamu kulinārā mantojuma sastāvdaļu, tāpat arī tūristiem jau zināms, ka šmakovka būs pirmā lieta, ar ko tie tiks cienāti, ierodoties Latgalē.

Atgādinot, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai, radio raidījums "Pi myusim Latgolā", kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes lektoru Ēvaldu Višķeru un jauno uzņēmēju Jāni Krivtežu skaidro šmakovkas fenomenu.

Jau pavisam drīz Daugavpilī savas durvis vērs Šmakovkas muzejs, savukārt Kārsavas novada Malnavā jau 25.maijā jaunā uzņēmēja Jāņa Krivteža vadībā tiks atklāta Latgales šmakovkas ražotne.

"Sākumā izskatījās ļoti bēdīgi, kad mēs paņēmām veco pienotavu." par ražotnes telpām stāsta Jānis Krivtežs, "Tā kādus desmit gadus bija atstāta bez uzmanības. Uzsākām sagatavošanu pēc visām tām prasībām, kas ir noteiktas gan Latvijā, gan Eiropā. Nesanāk tā, ka var taisīt mājās, pirtiņā, kā agrāk vienmēr to darīja. Tagad tas arī ir kā aizliegtais auglis, kas visiem patīk, visi par to runā, bet īsti nav kut to nopirkt. Tieši tāpēc man radās tāda ideja to piedāvāt tirgū, lai cilvēki ne tikai runātu, bet varētu arī legāli to nogaršot un vienmēr zinātu, kur to var atrast un iedot saviem klientiem un ciemiņiem, kas atbrauc uz Latgali."

Jānis Krivtežs smej, ka šmakovku ir redzējis un saodis jau no bērna kājas, redzējis, kā to gatavo apkārtējie. Laikam ejot cilvēki tomēr ir devuši priekšroku veikalā nopērkamiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet tagad tiek novērtēta šī tradīcija, ko ilgus gadus izkopuši mūsu senči. "Šmakovka kā tāda ir unikāla ar to, ka Latgalē ir dzīvojušas daudzas tautas, un katrs ir atstājis kaut ko savu, unikālu, labu, savus ieteikumus šmakovkai. Līdz ar to tā ir izkopta, atrasta, neteiksim unikāla garša kā konjakam vai brendijam, bet mums ir sava šmakovka, ko katrās mājas gatavo savādāk no tā, kas ir pieejams," atzīst Jānis Krivtežs.

Latgales šmakovkas ražotnē netiks gatavota viena konkrētas garšas šmakovka. Ražošanā tiks izmantoti gan augļi, gan graudi, gan arī citi izejmateriāli. Paralēli šmakovkai, tiks piedāvāti arī dažādi uzlējumi un pat Latgales viskijs, ko katrs varēs baudīt pēc savas gaumes.

Izrādās, ka pirmā šmakovkas dedzinātava Malnavas muižas teritorijā tika izveidota muižnieku Šadursku laikā 1827. gadā, kad dzēriens tika ražots no graudiem, tāpēc saglabājot vietējo tradīciju, pamatā šmakovka tiks ražota pēc līdzīgas receptes.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes lektors Ēvalds Višķers nav pārliecināts vai šmakovku nepieciešams attīstīt par visa Latgales reģiona zīmolu, jo šmakovkas ražotne kā zīmols veiksmīgāk kalpotu mazākā teritorijā. Jāatzīst, ka šmakovka ir viena no tām lietām, kas kulināro mantojumu Latgalē padara vēl pievilcīgāku. 

Tomēr, kvalitatīvas šmakovkas cena tirgū, to nepadarītu par plaša patēriņa preci, bet par produktu, kas lietojams reti - svētku reizēs, vai dāvināts, kā suvenīrs.

"Ja mēs braucam ciemos, ja braucam uz citiem novadiem, tad mēs noteikti gribam ko aizvest un parādīt no sava novada. Es domāju, ka šis produkts varētu būt interesants priekš citiem," atzīst Ēvalds Višķers.

Rēzeknes novada Kaunatas pagastā Dace Zagorska izveidojusi savu kandžas muzeju, kur apskatāmas ierīces kandžas gatavošanai, gan citi ar šo produktu saistīti priekšmeti. Ideju par muzeja veidošanu jau vairāk kā pirms desmit gadiem privātkolekcijas saimniecei ieteicis vīrs, kura vīzija bijusi par rindās izkārtotiem "samagonkas aparātiem", no kuriem te apskatāmi tikai daži. Daces Zagorskas privātajā kolekcijā var apskatīt attēlus, karikatūras, traukus, un apdzīvotu vietu norādes, kas saistītas ar šmakovku un tās lietošanu no vairākām valstīm un tautām. Tāpat privātkolekcijas īpašniece norāda, ka maldīgs priekšstats, ka savās tautasdziesmās latvieši apdzied tikai alu un alus darīšanu, un šmakovka, kas saukta arī par dzimtenīti ir atzīta ne tikai Latgalē bet arī ārpus mūsu valsts robežām.
 
 

VĒLIES ŠEIT REDZĒT SAVU REKLĀMU? RAKSTI MUMS VĒSTULI!

Kategorija: Raksti