Ir uzskats, ka cilvēki miegā sāk staigāt trešās un ceturtās miega fāzes laikā (bet ne ātrā miega fāzē), kuras dēvē tieši par dziļo miegu, kad atkal sāk aktīvāk darboties smadzeņu viļņi."/> Mēnessērdzība - mīti un fakti
Sākums » Raksti » Raksti

Mēnessērdzība - mīti un fakti
Foto - thehealthyhavenblog.com

Kas tas ir?

Mēnessērdzība izpaužas miega dziļās fāzes laikā. Speciālisti izšķir piecas miega fāzes plus vēl ātrā miega fāzi. Otrajā miega fāzē cilvēki pavada aptuveni 50% miega, 20% – ātrā miega fāzē, bet atlikušo laiku savstarpēji sadala atlikušās fāzes. Pirmā fāze ir visvieglākā, otrās laikā cilvēka acis pārstāj kustēties un palēninās smadzeņu viļņu darbība.

Ir uzskats, ka cilvēki miegā sāk staigāt trešās un ceturtās miega fāzes laikā (bet ne ātrā miega fāzē), kuras dēvē tieši par dziļo miegu, kad atkal sāk aktīvāk darboties smadzeņu viļņi. Parasti mēnessērdzība izpaužas laika intervālā no 5 līdz 15 minūtēm, lai gan mēdz būt arī pusstundu un pat ilgāki periodi, kā arī tikai dažas sekundes ilgi "seansi".

Ir uzskats, ka tajā gadījumā, ja mēnessērdzīgo netraucē, viņš pats drīz vien atgriežas savā gultā.

Kāpēc tā notiek?

Viena no hipotēzēm pauž, ka miega centrs smadzenēs, kontrolējot gan ķermeņa nomodu, gan miegu, tieši miega laikā bloķē daļu smadzeņu un noteiktus nervus. Parasti miega centrs un ķermenis ir cieši saistīti, taču dažkārt gadās tā, ka smadzenes laidušās miegā, taču ķermenis paliek nomodā.

Cilvēka ķermenis funkcionē atbilstoši cikliem, kurus dēvē par cirkādes ritmiem. Tās ir cikliskas dažādas intensitātes bioloģisko procesu svārstības, kas saistītas ar dienas un nakts maiņām. Virkne pētnieku uzskata, ka nelielas šo ciklu variācijas var būt saistītas ar mēnessērdzību.

Riska faktori?

Visbiežāk ar mēnessērdzību sirgst bērni, savukārt pieaugušiem tā vairāk raksturīga vīriešiem nekā sievietēm. Zināms, ka to var pārmantot no tuviniekiem. Turklāt pētījumos noskaidrots, ka visbiežāk mēnessērdzība sastopama vienolas dvīņiem. To var sekmēt arī krākšana, galvas traumas, aritmija, karsonis, nakts astmas lēkmes, alkohols, atsevišķi medikamenti un, protams, stress.

Lai arī mēnessērdzīgais faktiski guļ, viņa acis "seansa" laikā paliek atvērtas, bet seja nepauž absolūti nekādas emocijas. Ir viedoklis, ka šādas neapzinātas nakts pastaigas var izraisīt sirdslēkmi, galvas smadzeņu bojājumus vai šoku.

VĒLIES ŠEIT REDZĒT SAVU REKLĀMU? RAKSTI MUMS VĒSTULI!

Kategorija: Raksti