Sākums » Raksti » Raksti

Noskaidrots, kāpēc labs noskaņojums pasliktina atmiņu
Foto - tinybuddha.com

Ir daudz cilvēku, kuri periodiski izjūt grūtības, cenšoties atkārtot tikko dzirdēto. Pētījumi apliecinājuši, ka tādos gadījumos "aizmāršība" var būt saistīta ar labu noskaņojumu, kas negatīvi ietekmē acumirklīgās iegaumēšanas procesu.

Par spēju iegaumēt un atkārtot nelielus informācijas apjomus cilvēkā atbild viņa īslaicīgā atmiņa. Tieši no tās iespējām atkarīgs tas, vai, atrodoties viesībās, cilvēks spēs atcerēties pirms dažām minūtēm nodiktēta tālruņa numuru un tā jaunā paziņas vārdu, kurš to iedevis. Parasti labs noskaņojums stimulē smadzeņu darbību kopumā un konkrēti tieši radošās spējas, kā arī palīdz atrast problēmu oriģinālus risinājumus, taču vienlaikus arī sekmē īslaicīgās atmiņas apjoma samazināšanos.

Pētnieki veikuši eksperimentu, kurā divām brīvprātīgo grupām lika aplūkot divus atšķirīgus video – vienu ar komisku sižetu, otru ar grīdas seguma ieklāšanas instrukciju – un vēlāk lūdza izpildīt divus uzdevumus: īslaicīgās atmiņas apjoma noteikšanas testu un tā dēvēto Strupa testu par gaismas krāsu un loģisko uztveri. Pirmā testa būtība ir tāda, ka dalībniekiem diktēja virkni skaitļu ar ātrumu četri skaitļi sekundē, bet vēlāk viņiem bija jānosauc no tiem pēdējie seši pēc kārtas. Tie dalībnieki, kuri bija pacilātā noskaņojumā pēc komēdijas noskatīšanās, šo testu izpildīja krietni vien sliktāk nekā tie, kuri skatījās video ar garlaicīgo instrukciju, kas nekādi neietekmēja omu. Ar otro uzdevumu, kur dalībniekiem vajadzēja nosaukt krāsu tam šriftam, kādā bija uzrakstīts vārds, nevis atcerēties pašu vārdu, kas, starp citu, apzīmēja kādu citu krāsu, abas grupas tika galā vienlīdz sekmīgi.

VĒLIES ŠEIT REDZĒT SAVU REKLĀMU? RAKSTI MUMS VĒSTULI!

Kategorija: Raksti