Sākums » Raksti » Video

VIDEO: bērni Laurim Reinikam stāsta, par ko visbiežāk izjūt stresu
Ekrānšāviņš no Youtube.com

Kādas ir bērnu zināšanas par stresu? Par ko, viņuprāt, visbiežāk izjūt stresu pieaugušie un viņi paši? Kas satraukuma mirkļos palīdz nomierināties? Lai to noskaidrotu, kopā ar mūziķi Lauri Reiniku, kurš arī pats pirms katras uzstāšanās joprojām izjūt stresu, tika veikts neliels eksperiments. Uz sarunu tika aicināti bērni vecumā no 5 līdz 11 gadiem, viņu atbildes apkopojot video.

Kā noskaidrojās, bērni lielākoties ikdienā jau ir saskārušies ar vārdu „stress” un zināja pastāstīt, par ko paši visbiežāk streso. Liels satraukums pirms publiskas uzstāšanās, izsaukšanas pie tāfeles un kontroldarbiem, bailes no ugunsgrēka izcelšanās mājās vai sliktām atzīmēm skolā un attiecīgi vecāku reakcijas par sliktajām atzīmēm – šie bija galvenie iemesli, kas konkrētajā vecuma posmā no 5 līdz 11 gadiem satrauca aptaujātos bērnus.

Vienlaikus pozitīvi, ka bērni apzinās arī veidus, kā stresa situācijās vai pēc tām atkal nomierināties, piemēram, sportojot vai zīmējot. Izrādās, ka bērniem nav svešas arī stresa bumbiņas, taču viena no video dalībniecēm pārsteidza Lauri Reiniku, atklājot, ka nomierināties palīdz tieši viņa dziesmu videoklipu skatīšanās Youtube.

Apkopotās bērnu atbildes par stresu video materiālā iespējams aplūkot te: https://www.youtube.com/watch?v=2j65V5AeCdo&app=desktop

Video tika uzņemts pēc Latvijas Pediatru asociācijas iniciatīvas, lai sabiedrībā veicinātu diskusiju par stresu bērniem un jo īpaši pievērstu vecāku uzmanību sliktajam stresam jeb distresam un tā ietekmei uz bērnu veselību. Lai arī stress nelielās devās ir labs un būtisks izdzīvošanai, ilgstošs sliktais stress jeb distress var atstāt negatīvu iespaidu uz bērnu emocionālo labsajūtu un veselību, veicinot jaunas vai pastiprinot jau esošas saslimšanas.

Jau vēstīts, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis bērnu un pusaudžu sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits – katrs trešais bērns, kura vecāki vēršas pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām. Latvijas Pediatru asociācija atgādina, ka sliktā stresa mazināšanā būtiska loma ir pareizas atpūtas un miega režīma ievērošanai, fiziskajām aktivitātēm un veselīgam uzturam. Tāpat nepieciešama arī regulāra vitamīnu un minerālvielu, īpaši magnija, uzņemšana, kas var būtiski samazināt magnija deficīta draudus, jo zināms, ka magnija deficīts organismā var pastiprināt slikto stresu pat tad, ja organismā nav citu kairinātāju, kas to varētu izraisīt.


VĒLIES ŠEIT REDZĒT SAVU REKLĀMU? RAKSTI MUMS VĒSTULI!

Kategorija: Video